Pensija virs 500 Ls vai utopija?

Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlētos saņemt pensiju virs 500 Ls, taču ir pārliecināti, ka reāli nesaņems vairāk par 100 – 200 Ls, liecina SKDS 2012. gada jūlija pētījums.

Sievietes vecumdienās vēlētos saņemt vismaz 462 latu, bet vīrieši vismaz 570 latu pensiju.  Atšķirības starp dzimumiem atspoguļojas arī summā, ko iedzīvotāji reāli plāno saņemt no valsts. Salīdzinoši krietni vairāk vīriešu cer saņemt virs 300 Ls, bet sievietes tikai nedaudz virs 200 Ls mēnesī. Kopumā pētījumā atklājas sakarība, ka jo vecāks ir cilvēks jo mazāku pensiju viņš cer saņemt.  Bēdīgi, bet fakts, tikai trīs procenti iedzīvotāju cer saņemt pensiju tādā apmērā, kas ļaus nodrošināt vecumdienas. Paralēli vairāk kā puse iedzīvotāju (51%) uzskata, ka par pensiju ir jāparūpējas katram pašam.

Vienlaikus pastāv arī korelācija starp iedzīvotāju cerībām un izglītības līmeni. Cilvēki ar augstāko izglītību vecumdienās grib saņemt krietni vairāk (vidēji 563 Ls) Piemēram, tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī sasniedz vismaz 251 Ls, arī vecumdienās gribētu saņemt aptuveni 657 latus mēnesī. Salīdzinoši respondenti ar pamatizlītību necer saņemt vairāk par 375 Ls mēnesī. Reģionālā perspektīvā vislielākos ienākumus vēlas kurzemnieki (~ 645 Ls mēnesī), rīdzinieki (~514 Ls mēnesī), latgalieši (~483 Ls mēnesī), bet vidzemnieki tikai 458 Ls mēnesī.

Pētījumā netiek minēts, taču jāņem vērā, ka iedzīvotāji neņem vērā inflācijas koeficientu, kas 30 gadu perspektīvā var pārsniegt vairākus simtus procentu. Paralēli spilgti atklājas pretruna starp to, cik iedzīvotāji vēlas saņemt un, cik lielu summu tic, ka saņems. Korelācija ir negatīva, tas nozīmē, ka valsts spējas piepildīt iedzīvotāju cerības ir ļoti ierobežotas. Šajos apstākļos nav nekāds brīnums, ka sms kredīti internetā ir kļuvuši par visplašāk lietoto pakalpojumu. Katru dienu iespēju aizņemties līdz pat 1000 Ls 15 minūtēs vai līdz 200 Ls bez komisijas maksas izmanto vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šī darbība var pasliktināt iedzīvotāju kredītspēju, taču palielina finanšu inteliģenci, kas pensijas vecumā var būt izšķiroši svarīga.